Liepāja, divdesmitā gadsimta piecdesmitie gadi. Liepāja tajā laikā skaitījās “ slēgta pilsēta” – stingri kontrolēja visus, kas gribēja iekļūt pilsētā, un ne jau katru ielaida. Pilsētas drošības un nepieejamības vārdā katru vakaru traktors pludmalē uzrušina platu arumu joslu, lai varētu pamanīt, ja kāds nelietīgs robežpārkāpējs mēģinātu izlīst no jūras…Droši vien sava jēga tajā visā ir – kādā rītā, pārbaudot uzarto pludmales joslu, robežsargi tur atrod sieviešu kurpi…Ir arī pēdas, kas ved uz pilsētu…Kam pieder kurpe? Kas ir robežpārkāpējs? – Trīs robežsargi saņem uzdevumu atrast aizdomīgo personu. Varētu teikt, ka uzņemts padomju laika variants par kristāla kurpīti – vismaz robežsargu centība un mērķtiecība, meklējot kurpei piemērotu kāju, vedina uz tādu salīdzinājumu. Bet galvenais jau ir notikuma vieta un laiks – ar spilgti raksturotiem personāžiem, ar sava laika sadzīves ainām, ar visu meklētāju bezjēdzīgo pārcentību…